Permanentais grims un cukura diabēts: vai tas ir droši?

Ļoti bieži permanentā grima meistarēm nav medicīniskās izglītības, un kontrindikācijās viņas orientējas pēc principa „no kāda nokopēju” vai „meitenes, vai kāda var padalīties ar savu klientu anketu?”. Rezultātā daudzas meistares nesaprot, kāpēc konkrēta slimība ir risks klientam un kādas sekas var būt pēc procedūras.

Cukura diabēts ir viena no šādām slimībām. Šis jautājums meistaru čatos parādās regulāri:

„Vai kādai ir gadījies taisīt PMU klientei ar diabētu?”

„Esmu taisījusi simts reižu, viss bija kārtībā!”

Kad redzu šādas atbildes, man kļūst bail. Tā nav profesionāla pieeja. Permanentais grims nav vienkārši „uzzīmēt uzacis” — tā ir invazīva procedūra, un klienta veselībai vienmēr jābūt pirmajā vietā.

Kas ir cukura diabēts un kāpēc tas ir svarīgi permanentajam grimam?

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras gadījumā glikozes līmenis asinīs paaugstinās, jo ir traucēta insulīna ražošana vai uzsūkšanās.

Insulīns ir hormons, kas palīdz organismam pārstrādāt cukuru. Ja tā ir par maz vai tas nedarbojas, kā vajadzētu, glikoze uzkrājas asinīs un bojā asinsvadus, nervus un citus orgānus.

Cukura diabēta tipi

1. tipa cukura diabēts

• Parasti attīstās jaunā vecumā (līdz 30 gadiem).
• Organisms pārstāj ražot insulīnu, jo tiek sagrautas aizkuņģa dziedzera šūnas.
• Šie pacienti ir atkarīgi no insulīna visu mūžu — viņi katru dienu veic injekcijas.
• Bez insulīna glikozes līmenis asinīs var kļūt kritiski augsts, un tas izraisa nopietnas sekas.

2. tipa cukura diabēts

• Biežāk sastopams pieaugušajiem pēc 40 gadu vecuma, īpaši tiem, kam ir liekais svars.
• Insulīns tiek ražots, bet šūnas pārstāj uz to reaģēt — to sauc par insulīna rezistenci.
• Pacienti var kontrolēt diabētu ar diētu, fiziskām aktivitātēm un tabletēm, bet smagos gadījumos var būt nepieciešams insulīns.
• Ja 2. tipa diabētu neārstē, tas var izraisīt tādas pašas komplikācijas kā 1. tipa diabēts.

Galvenās cukura diabēta komplikācijas

Jo ilgāk glikozes līmenis asinīs saglabājas augsts, jo vairāk tiek bojāti orgāni un audi.

• Asinsvadu komplikācijas — tiek bojāti sīkie un lielie asinsvadi, un tas izraisa asinsrites traucējumus.
• Neiroloģiskas komplikācijas — tiek bojāti nervi un samazinās jutība, īpaši pēdās un rokās.
• Acu komplikācijas — diabēts var izraisīt redzes pasliktināšanos un pat aklumu.
• Lēnāka ādas reģenerācija — jebkura brūce dzīst daudz ilgāk, un palielinās infekcijas risks. Permanentā grima meistarei šī ir galvenā komplikācija.

Kā diagnosticē cukura diabētu?

Normāls glikozes līmenis tukšā dūšā — līdz 6,1 mmol/l

Diabēts — ja glikozes līmenis tukšā dūšā ir virs 7,0 mmol/l

Pēc ēšanas (pēc 2 stundām):

• Norma — līdz 7,8 mmol/l
• Diabēts — virs 11,1 mmol/l

Diagnozi nosaka endokrinologs, pamatojoties uz asins analīzēm.

Kad klientei ar cukura diabētu permanento grimu drīkst veikt un kad nedrīkst

Iepriekš minētie skaitļi ir robežvērtības, pēc kurām nosaka diagnozi. Lēmumam par procedūru svarīgs ir kas cits: cik labi klients kontrolē savu slimību un kā dzīst viņa āda.

Drīkst, bet piesardzīgi

✔️ Glikozes līmenis asinīs pirms procedūras — ne augstāks par 8–9 mmol/l.

✔️ Nav cukura diabēta komplikāciju: asinsvadu, nervu, redzes vai ādas.

✔️ Brūces dzīst normāli, nav hroniska iekaisuma.

✔️ Klients ievēro diētu, lieto zāles un kontrolē glikozes līmeni asinīs.

Nedrīkst

❌ Glikozes līmenis asinīs ir augstāks par šo robežu, ir bieži lēcieni, klients savu stāvokli nekontrolē.

❌ Brūces dzīst ļoti lēni, ir augstāks iekaisuma un infekcijas risks.

❌ Klients nevar vai nevēlas sniegt ticamu informāciju par savu veselību.

📌 Šādām klientēm permanentais grims ir kontrindicēts!

Īpašie riski un noteikumi darbā ar klientiem, kam ir cukura diabēts

Pirms procedūras ievāciet pilnu anamnēzi

Anamnēze ir informācija par klienta veselību, kas nepieciešama, lai saprastu, vai procedūru drīkst veikt un kādi riski ar to saistīti. Pirms permanentā grima procedūras sākšanas meistarei rūpīgi jāizjautā klients un jāsaņem atbildes uz dažiem galvenajiem jautājumiem. Jānoskaidro, vai klients kontrolē glikozes līmeni asinīs un kādi bijuši rādītāji pēdējo nedēļu laikā (ideālā gadījumā glikozes līmeni izmēra tieši pirms procedūras — pacientiem ar diabētu parasti ir glikometrs), kā dzīst brūces un vai kādreiz ir bijušas brūces, kas ilgi nesadzija vai iekaisa. Vērts arī pajautāt, cik sen klientam diagnosticēts diabēts un vai ir komplikācijas, piemēram, asinsvadu, redzes vai ādas problēmas.

Pamatojoties uz šo informāciju, meistarei jāpieņem izsvērts lēmums. Ja klients nezina savu glikozes līmeni, nekontrolē savu stāvokli vai nevar atbildēt uz svarīgiem jautājumiem, tas ir risks. Ja klients apzināti slēpj savu diagnozi, strādāt nedrīkst. Ja pacients skaidri zina faktus par savu veselību un ievēro ārsta ieteikumus, procedūru var veikt, bet piesardzīgi.

Kā strādāt ar klientu, kam ir cukura diabēts?

Ja meistare nolemj pieņemt klientu ar cukura diabētu, svarīgi samazināt ādas traumu līdz minimumam. Izvairieties no agresīvas permanentā grima tehnikas un tiecieties pēc maksimāli saudzīgas pieejas bez dziļa ādas bojājuma. Sadaliet procedūru papildu korekcijās, lai samazinātu slodzi uz ādu, izskaidrojiet klientam riskus un dodiet skaidrus pēcaprūpes norādījumus.

Kas notiek, ja PMU veic klientei ar nekontrolētu diabētu?

Ja klientam ir augsts glikozes līmenis asinīs, vāja ādas reģenerācija un jau esošas komplikācijas, permanentais grims, kas stipri traumē ādu, var izraisīt nopietnas sekas. Mikrotraumas var dzīt lēni (tās var dzīt 2–3 reizes ilgāk), var attīstīties iekaisums un strutošana, jo augsts glikozes līmenis asinīs rada labvēlīgu vidi baktērijām. Sliktas asinsrites dēļ var veidoties arī ilgstošas kreveles, kas sabojās rezultātu. Sliktākajos gadījumos iespējamas rētas un hiperpigmentācija, kā arī nedzīstošas brūces.

Tieši tāpēc meistare nekad nedrīkst ignorēt klienta veselību!

Ieteikumi permanentā grima meistarēm

Nebaidieties jautāt klientam par veselību — jums ir tiesības pārliecināties, ka procedūra ir droša. Pie mazākajām šaubām pirms procedūras nosūtiet klientu pie endokrinologa pēc ārsta atzinuma. Izvairieties no agresīvas tehnikas: atcerieties, ka pacientiem ar diabētu āda dzīst lēnāk. Sadaliet procedūru posmos — labāk vairākas saudzīgas korekcijas nekā traumēt ādu uzreiz. Dodiet klientam skaidrus pēcaprūpes norādījumus un izskaidrojiet, kāpēc viņa gadījumā tik svarīgi uzraudzīt dzīšanu. Ja glikozes līmenis asinīs netiek kontrolēts vai klients nesniedz informāciju par savu veselību, atsakieties no procedūras: tas ir risks ne tikai klientam, bet arī draudi jūsu reputācijai, ja rodas komplikācijas.