Kā tetovējuma un permanentā grima tinte patiesībā nonāk ādā

Ievads: permanentā grima māksla ir joma, kurā radošums apvienojas ar precizitāti. Izplatīts maldīgs priekšstats ir tāds, ka tetovēšanas laikā tinte ādā nonāk galvenokārt no adatas virsmas. Taču patiesība ir sarežģītāka un aizraujošāka.

Permanentā grima meistari daudz uzmanības velta skicēm, uzacu simetrijai un jaunām uzklāšanas tehnikām, taču ne visi izprot tintes ievadīšanas ādā mehānismu permanentā grima procedūras laikā. Tomēr šī mehānisma izpratne galu galā kritiski ietekmē to, kā saprotat uzklāšanas tehniku, kāds būs pigmenta atlikums ādā un kāds būs estētiskais rezultāts.

Visos permanentā grima pamatkursos pasniedzēji parasti stāsta, ka tinte ādā nonāk no adatas virsmas, bet tā nepavisam nav taisnība. Patiesībā tinte ādā iekļūst tad, kad adatu izvelk! Jā, tieši tā!

Tagad dažās shēmās izskaidrošu šī procesa posmus!

Ņemsim cilvēka ādas shematisku attēlojumu. Tas ir ļoti vienkāršots attēlojums, bet procesa būtības izskaidrošanai ar to pietiek.

Augšdaļā diezgan plāns slānis ir epiderma. Ādas galveno daļu veido dermas slānis, un tieši šajā slānī permanentā grima meistaram jānogādā pigments, lai tas tur paliktu ilgi.

Starp citu, arī ar to permanentā grima nozarē saistīti daudzi maldi. Daži meistari ir pārliecināti, ka tinte jāievada virspusēji, epidermā, un ka tieši ar to permanentais grims atšķiras no tetovējuma. Steidzos jūs vilt: ādas fizioloģijas ziņā starp tetovējumu un permanento grimu nav nekādas atšķirības, izņemot ievadītā pigmenta daudzumu. Gan tetovējumā, gan permanentajā grimā tintei jānonāk ādas vidējā slānī — dermā.

Tālāk attēlā redzama adata ar tinti uz virsmas pirms iekļūšanas ādā. Te nekā īpaši interesanta nav. Viss standarta, bet pēc tam biomehānikas un procesa izpratnes ziņā sākas pats interesantākais!

Kad adata pārdur ādu un iekļūst tajā, tinti no adatas virsmas noslauka dūriena malas, un tā paliek uz virsmas šķidra piliena veidā, bet adata ādā ieiet „sausa”. Šajā brīdī var iekļūt ļoti nelieli pigmenta daudzumi, taču tie nepavisam nav būtiski.

Savulaik tika popularizētas īpašas teksturētas adatas, kuru virsma nebija gluda, bet speciāli raupjota, un it kā tāpēc pigmenta atlikumam ādā vajadzēja būt lielākam. Taču tirgu tās neiekaroja, jo pats tintes ievadīšanas process ir principiāli citāds, un šādas adatas lielāku atlikumu nenodrošināja. Turklāt teksturētās adatas ādu traumēja vairāk.

Pēc tam adata iziet no ādas, un uz sekundes daļu ādā paliek dobums no adatas dūriena. Šo dobumu no augšas noslēdz šķidrs tintes piliens. Dūriena dobumā ir negatīvs spiediens, un tā dēļ tintes piliens tiek iesūkts dūrienā, pirms pats dobums ādas elastīgo īpašību dēļ sakļaujas.

Negatīvais spiediens dūriena iekšpusē rada sūkšanas spēku, un neliela tintes porcija tiek iesūkta adatas atstātajā dobumā. Tas viss notiek ārkārtīgi ātri, un to var redzēt tikai palēninājumā ar lielu palielinājumu. Kad daļa tintes piliena nonākusi ādā, atvere dermas un epidermas elastīgo īpašību ietekmē galīgi sakļaujas un atstāj pigmentu dermas slānī.

Šo tintes iekļūšanas ādā mehānismu apstiprinājuši pētījumi; lūk, ilustrācija no viena šāda pētījuma, kas rāda tieši tādu pašu mehānismu, kādu esmu aprakstījis šeit.

Lawal, Idera, Pankaj Rohilla, and Jeremy Marston. “Drug Delivery via Tattooing: Effect of Needle and Fluid Properties”. Preprint. Bioengineering, 03.02.2021 https://doi.org/10.1101/2021.02.02.429454.

Noslēgumā: permanentā grima māksla ir tikpat lielā mērā zinātnes izpratne, cik radošs process. Šī pigmenta ievadīšanas mehānisma izpratne loģiski izskaidro, kā adatas biezums, adatas uzasinājums, tintes plūstamība, meistara rokas spiediens u. c. ietekmē atlikumu ādā, un ļauj profesionālam permanentā grima meistaram apzināti ietekmēt savu tintes ievadīšanas tehniku!

Par to runāsim nākamajos šī bloga rakstos!