Tetovējuma noņemšana ar lāzeru sev: mans personīgais eksperiments

Jau 2017. gadā man radās ideja uzskatāmi parādīt visiem, ka tetovējumus var noņemt ar lāzeru droši un bez jebkādām sekām ādai. Taču bija problēma. Man nebija neviena tetovējuma. Kāds bija risinājums? Ļoti vienkāršs. Man bija jāuztaisa tetovējumi. Tā es arī izdarīju. Uzaicināju uz savu klīniku labu vietējo tetovētāju un palūdzu viņu uztaisīt man divus tetovējumus. Kāpēc divus? Tāpēc, ka esmu zinātnieks un mani interesēja salīdzinošs (split) tests. Palūdzu tetovētāju izveidot tetovējumus pēc iespējas līdzīgus pēc izmēra un piesātinājuma, ar to pašu tinti, tām pašām adatām un to pašu mašīnu, divās ķermeņa vietās. Tetovējumus man uztaisīja uz augšdelma deltveida muskuļiem.

Tetovējumiem nebija nekādas estētiskas vērtības. Es tos netaisīju skaistuma dēļ, tāpēc tie bija vienkārši kvadrāti, kaut kas līdzīgs Windows logotipam. Kvadrāts sastāvēja no četrām daļām ar dažādu piesātinājuma pakāpi — no visbālākās, ar vismazāko pigmenta daudzumu, līdz vispiesātinātākajai. Es to translēju tiešraidē, un kaut kur man pat ir video, kā mani tetovē, lai būtu pierādījums, ka tetovējumi ir īsti. Pēc tam es nogaidīju apmēram deviņus mēnešus, pirms tos sāku noņemt.

Pirmais tetovējuma noņemšanas seanss

Pirmajā tetovējuma noņemšanas seansā mans mērķis bija imitēt komplikāciju. Es to darīju apzināti un palūdzu savas klīnikas ārstu veikt procedūru pēc iespējas agresīvāk, ar atsevišķiem impulsiem, lai izprovocētu komplikāciju un redzētu, kā tā attīstīsies. Tāpēc mēs ļoti augstu pacēlām lāzera enerģijas blīvumu un veicām atsevišķus impulsus uz dažādiem kvadrātiem. Bet visinteresantākais — komplikāciju mēs neieguvām.

Toties mēs ieguvām aizraujošu un paradoksālu artefaktu. Burtiski pēc dažām stundām es ieraudzīju, ka atsevišķo impulsu vietās pigments (tas bija melnais ogles pigments jeb carbon black — parasts melns tetovējumu pigments) vienkārši bija pazudis. Tas ir, atsevišķo impulsu vietās es redzēju tīru ādu bez pigmenta pēdām. Mani tas šokēja, jo es to nespēju izskaidrot. Līdz tam visur rakstos un zinātniskajās publikācijās bija aprakstīts, ka pigments izvadās ilgu laiku pēc lāzera apstrādes ar imūnsistēmas šūnu palīdzību. Šis process ir ilgs un aizņem ļoti daudz laika. Bet šeit mēs redzējām kaut ko neticamu: pigments VIENKĀRŠI PAZUDA. Tas man vairākas dienas nedeva mieru, un mēs nolēmām mēģināt eksperimentu atkārtot. Un jā, mums izdevās to pašu efektu atkārtot arī uz citiem tetovējumiem. Galvenais nosacījums bija, lai tetovējumi būtu pietiekami veci un ne pārāk piesātināti ar pigmentu. Mēs to novērojām atkal un atkal, un tas bija pārsteidzoši.

Paradoksāls atklājums un patents

Es nevarēju atrast izskaidrojumu šim faktam — kur pazuda pigments. Tomēr, meklējot un rakņājoties literatūrā, zinātniskajos rakstos un pētījumos, es šai parādībai izskaidrojumu atradu. Tas precīzi izskaidroja melnā ogles pigmenta uzvedību; ar citiem pigmentiem tas nedarbojās, bet ar carbon black — jā. To sauc par tvaika un oglekļa reakciju. Eksperimentos tā tika aprakstīta apmēram pirms 15 gadiem, bet mēs to novērojām savām acīm, un tas bija ļoti pārsteidzoši.

Tāpēc, balstoties uz šī pirmā eksperimenta rezultātiem, mēs kopā ar manu ārstu iesniedzām patentu, kurā aprakstījām metodiku, kā noņemt pigmentu vienā seansā. Patentu var apskatīt šajā saitē.

Tomēr turpmākā noņemšana nebija tik rožaina kā pirmā. Pigmenta daļiņas, kas ieskāva attīrītos laukumus, mainīja savu struktūru, un tās tālāk noņemt bija grūtāk. Blakus esošajos laukumos, kas pirmajā seansā netika apstrādāti, to pašu efektu iegūt neizdevās. Mēs bijām vīlušies, bet jau pats fakts, ka ar atsevišķiem impulsiem iespējams panākt pilnīgu ādas attīrīšanos, ļoti iedvesmo.

Eksperimenta secinājumi un atziņas

Turklāt atklājās vēl viens interesants fakts. Daļēja apstrāde, kad vienā seansā apstrādājam 50% vai 30% tetovējuma, nevis visu laukumu uzreiz, palielina drošumu. Tas ir, šādā režīmā var strādāt ar daudz lielāku enerģijas blīvumu, apstrādātajos laukumos panākt gandrīz tīru ādu un vienlaikus stipri samazināt komplikāciju risku, jo iekaisuma perēkļus ādā vienu no otra atdalīs ādas laukumi bez iekaisuma. Un tetovējuma zona kopumā izturēs lielāku lāzera enerģijas slodzi. Turklāt komplikācijas iespējamība būs daudz zemāka. Tieši tāpēc mēs šos divus faktus, šīs divas parādības, nostiprinājām oficiālā patentā tetovējumu noņemšanas metodei.

Žēl, ka ar šo metodi nebija iespējams pilnībā noņemt visu tetovējumu, taču klientiem jūs tik un tā varat sagādāt „vau” efektu, kad veicat testa impulsu un cilvēks burtiski nākamajā dienā šajā vietā redz tīru ādu. Ir svarīgi teikt patiesību: ar visu tetovējumu šāds triks neizdosies. Taču tas ir arī instruments darbam ar piesātinātiem tetovējumiem, ar lieliem tetovējumu laukumiem, kad visas tetovējuma zonas apstrāde ir bīstama komplikāciju ziņā. Un apstrādi var sadalīt 2 vai 3 posmos, lai samazinātu komplikāciju risku. Tas tiešām ir daudz drošāk.

P.S.

Starp citu, savus tetovējumus es tomēr noņēmu. Protams, es neesmu pārāk disciplinēts lāzera noņemšanas klients: apstrādāju tos ar dažādiem lāzeriem, gan nanosekunžu, gan pikosekunžu, kad vien radās iespēja, un neievēroju intervālus, bet tomēr 3–4 gadu laikā uz pleciem man vairs nebija neviena tetovējuma, un es pat aizmirsu, kur tie bija. Tātad arī no šī viedokļa eksperiments bija veiksmīgs.