Tetovējums un epidurālā anestēzija dzemdībās: mīta atspēkošana

Šodien dienas kārtībā ir svarīgs jautājums: vai epidurālo anestēziju drīkst veikt tetovētā vietā?

Pat ja jūs negaidāt bērniņu un neesat ārsts, izlasiet šo rakstu, jo tēma ir tieši saistīta ar cilvēku veselību un ārstu kompetenci!

Dzemdību laikā īpaši svarīgi ir izsvērt visus riskus un pieņemt lēmumus objektīvi. Diemžēl tā notiek ne vienmēr.

Tagad runāsim par maldīgu priekšstatu, kas bez pamatota iemesla pakļāva stresam veselu dzemdētāju paaudzi...

1. Kā tas viss sākās un kāds tam sakars ar tetovējumiem

Jau 2000. gadu sākumā radās jautājums, vai epidurālo anestēziju (turpmāk — EA) var droši izmantot vietā, kur muguras lejasdaļā ir tetovējums. Bažas radīja viens risks: kopā ar punkcijas adatas saturu pigments varētu nokļūt mugurkaula kanālā.

Tas noveda pie piesardzības pasākumiem un pie viedokļa, ka dzemdētājām ar tetovējumu muguras lejasdaļā EA būtu jāizslēdz.

Epidurālā anestēzija ir atsāpināšanas metode, ko bieži izmanto dzemdībās. Tā likvidē jutīgumu tikai noteiktā ķermeņa zonā.

2002. gadā divi Kanādas anesteziologi, Douglas un Swenerton, publicēja rakstu „Epidural anesthesia in three parturients with lumbar tattoos: a review of possible implications”. Pētījumā piedalījās 3 sievietes, kurām dzemdību laikā veica EA.

Negribu jūs apbērt ar mulsinošiem burtu apzīmējumiem, tāpēc šeit ir attēls, kurā redzamas dažādas mugurkaula daļas:

Tātad pirmajai sievietei tetovējums bija T12–S1 zonā, un viņa saņēma divas EA devas L2–L3 līmenī.

Otrās sievietes tetovējums atradās L4–L5 līmenī, un viņa saņēma EA devu L2–L3 starpskriemeļu spraugā.

Trešajai sievietei tetovējums klāja visu muguru, un EA katetru ievadīja caur to.

Nevienai no pacientēm netika novērotas komplikācijas.

Tomēr Douglas un Swenerton bažījās par teorētisku risku, ka, ievadot adatu, pigments no audiem varētu tikt aiznests uz muguras smadzenēm. Tādā gadījumā potenciāli imunogēns tetovējuma pigments varētu izraisīt muguras smadzeņu apvalku iekaisumu un neiroloģiskas komplikācijas.

Taču autori savos secinājumos bija ārkārtīgi piesardzīgi un rakstīja, ka „mēs nezinām”, vai „epidurālās vai spinālās adatas ievadīšana caur tetovējumu var izraisīt ilgtermiņa problēmas”.

2. Unikāls gadījums ar problēmām pēc EA

Atbildot uz šo rakstu, kāds Kanādas anesteziologs aprakstīja gadījumu ar 34 gadus vecu dzemdētāju, kurai tetovējums klāja visu muguras lejasdaļu. Dažas stundas pēc EA L2–L3 līmenī viņai parādījās „dedzināšana” un „sāpes” bez jebkāda ādas iekaisuma.

Simptomi 24 stundu laikā izzuda bez komplikācijām. Autors pieļāva, ka cēlonis dziļākam jostas daļas audu kairinājumam bijuši tetovējuma audi, kas satur pigmentu.

Douglas un Swenerton atbildēja, ka sāpīgums, visticamāk, bijis saistīts ar zilumu pēc epidurālās adatas ievadīšanas, ko novēro arī sievietēm bez tetovējumiem.

Iepriekš minētais ziņojums joprojām ir vienīgā jebkad reģistrētā „komplikācija” pēc EA caur tetovējumu.

Ar laiku ažiotāža ap šo tēmu pieauga: dažos interneta forumos pacientes sūdzējās, ka viņām atteikta EA tetovējuma dēļ muguras lejasdaļā.

2006. gadā Francijas anesteziologi publicēja neoficiālus „ieteikumus”, kā veikt EA, ja muguras lejasdaļā ir tetovējums. Viņi ierosināja:

• mēģināt veikt punkciju ārpus tetovētās zonas, izvēloties spraugu virs vai zem tās;

• izmantot laterālo pieeju vai izvēlēties netetovētu vietu pašā tetovējumā;

• pirms adatas ievadīšanas tetovētajā zonā vietējā anestēzijā izdarīt nelielu ādas iegriezumu.

3. Kāda ir tetovētas ādas uzbūve

Īsumā paskaidrošu, kā āda atjaunojas pēc tetovēšanas:

Pēc procedūras epidermā nonākušais pigments pakāpeniski izretinās, jo virsējie audu slāņi atslāņojas. Reģenerācijas rezultātā epiderma pilnībā zaudē pigmentu, tāpēc maz ticams, ka tas atrodas šo audu „serdē”.

Dermā lielāko daļu pigmenta uzņem makrofāgi, kas migrē uz limfmezgliem. Palikušās tintes daļiņas galvenokārt ir intracelulāras: tās atrodas tajos pašos makrofāgos un fibroblastos.

Ja adata šīs daļiņas paķer, pigments, visticamāk, būs intracelulārs, nevis brīvs. Jebkura epidermas šūna, ko EA laikā skar adata, noteikti nesaturēs pigmentu vispār!

4. Vai EA tetovētā zonā ir nepieciešams ādas iegriezums?

Anesteziologi ierosināja: ja tetovēto zonu apiet nav iespējams, tetovētajā ādā jāizdara iegriezums. Tomēr nav pierādījumu, ka tas samazina iespējamību, ka pigments nonāks punkcijas adatas saturā.

Turklāt tetovējuma pigments atrodas dermā. Tas nozīmē, ka pareizam iegriezumam jāsniedzas līdz zemādas taukaudiem. Anesteziologam jābūt pilnīgi pārliecinātam par iegriezuma vietu, pirms viņš ievada spinālo adatu. Ja iegriezums nav pietiekami dziļš, pigmenta paķeršanas risks palielinās!

5. Statistikas laiks! Kā anesteziologi izturas pret EA tetovētā zonā?

Tikai daži reti pētījumi ir aplūkojuši anesteziologu faktisko pieeju un attieksmi pret EA veikšanu dzemdētājām ar tetovējumu muguras lejasdaļā.

Nelielā britu aptaujā 2007. gadā Shanbhag un Chilvers noskaidroja, ka 65 % anesteziologu veiktu epidurālo anestēziju ierastajā starpskriemeļu spraugā arī tad, ja tur ir tetovējums. Tajā pašā laikā gandrīz puse (45 %) atzina, ka, ja būtu izvēle, viņi tomēr mēģinātu izvairīties no tetovētas ādas. Citiem vārdiem, lielākā daļa tetovējumu neuzskata par šķērsli, taču daudzi aiz ieraduma izvēlas tīru ādu, ja tāda ir pieejama.

Lielāks Portugāles pētījums, kurā piedalījās 162 anesteziologi, uzrādīja šādus rezultātus...

57 %

anesteziologu jau bija saskārušies ar šādu situāciju

60 %

dotu priekšroku EA veikšanai NEtetovētā ādā

6 %

anesteziologu atteicās veikt EA caur tetovētu zonu

No tiem, kuri ar šādu gadījumu nekad nebija saskārušies, 74,3 % anesteziologu veiktu EA sievietei ar tetovējumu muguras lejasdaļā. No tiem 67,2 % to darītu spraugā bez tintes, bet 7,1 % izvēlētos pašu tetovēto zonu.

Jāpiebilst, ka šīs grupas viedoklis balstījās subjektīvā vērtējumā.

2008. gadā Francijas Langedokas-Rusijonas reģionā aptaujāja 54 anesteziologus. 57 % no viņiem veiktu EA caur tetovējumu, bet 39 % atteiktos. Atteikuma iemeslu vidū bija pigmenta „migrācijas” risks (66 %) un vienkārša piesardzība (43 %), turklāt tikai divas trešdaļas no atteicējiem piedāvātu sievietei alternatīvu EA.

Anestezioloģes sievietes biežāk nekā viņu kolēģi vīrieši pauda negatīvu attieksmi pret tetovējumiem. Viņas arī biežāk atteica EA dzemdētājai ar tetovējumu muguras lejasdaļā.

6. Lielisks raksts! Kāds tad ir secinājums?

Līdz 2020. gadam, 18 gadus pēc Douglas un Swenerton raksta publicēšanas, pārliecinošas komplikācijas netika atrastas.

Jāatzīmē, ka tetovējumi muguras lejasdaļā zaudē popularitāti: tie vairs nav tik modē kā pirms 20 gadiem. Mūsdienās jaunām dzemdētājām šādi tetovējumi ir retāk.

Tātad spriedums: ja tetovējums muguras lejasdaļā ir vesels un nav iekaisis, tam nevajadzētu satraukt dzemdību anesteziologus, nemaz nerunājot par iemeslu atteikt EA dzemdību laikā.

Veicot EA vesela, pilnībā sadzijuša tetovējuma zonā, risku nav!

Zemāk pievienoju rīcības algoritmu, ja dzemdētājai ir tetovējums muguras lejasdaļā:

Vai tetovējuma zonu var apiet?

JāNē

Lieliski! Esam atspēkojuši vēl vienu ar tetovējumiem saistītu mītu. Tagad jūs saprotat, kāda ir tetovētas ādas uzbūve, un esat papildinājuši savu ekspertīzi ar jaunām zināšanām ;)

Šajā rakstā sniegtie argumenti ir zinātniski pamatoti un balstīti pētījumos, un materiāla pamatā ir avots „Tattoo and epidural analgesia: Rise and fall of a myth”, Nicolas Kluger, Jean-Christian Sleth, Presse Med 49 (2020) 104050.