Apdegumi pēc tetovējuma noņemšanas ar lāzeru: klīnisks gadījums

Vēlos dalīties ar jums kādā ļoti interesantā gadījumā no savas prakses.

Gadījuma izpēte jeb keiss (no angļu vārda „case” — „apstākļi”) ir reāls gadījums, ko izmanto teorētisku atziņu pārbaudei.

Savā YouTube kanālā es bieži analizēju dažādas tetovējumu un permanentā grima noņemšanas komplikācijas. To vidū ir apdegumi un kā sekas — rētas pēc nepareizas apstrādes ar Nd:YAG Q-switch lāzeriem. Diemžēl arī es neesmu izņēmums, un arī man darbā laiku pa laikam gadās komplikācijas. Negribu, lai jums rastos iespaids, ka kāds ir pasargāts no riska, strādājot ar 4. klases lāzeriem situācijās ar neticami daudziem mainīgajiem.

Ja kāds jums saka, ka „garantē 100 %”, ka ādas bojājumu vai komplikāciju nebūs un ka tādas nekad negadās, viņš nopietni maldās.

Tātad sākam.

Ne vājiem nerviem!

Pacients L. vērsās pie mums, lai pirms cover-up pagaišinātu tetovējumu. Pirmā apstrāde ar lāzeru notika 2018. gada oktobrī mūsu medicīnas centrā bez komplikācijām. Atkārtotā apstrāde ar lāzeru tika veikta, vizuāli kontrolējot ādas reakciju — „frost” (ādas pabalēšanu). Apstrādes laikā visā ar lāzeru apstrādātajā zonā tika izmantota krioiekārta Zimmer Cryo 6. Procedūras laikā mēs izmantojām arī „Step-by-Step” metodi — jau apstrādātās zonas pēc kārtas dzesējām ar aukstuma pakām. Pēc apstrādes beigām visai apstrādātajai zonai 30 minūtes tika veikta kontakta dzesēšana ar aukstuma pakām.

6 stundas pēc apstrādes ar lāzeru pacients piezvanīja un atsūtīja apstrādātās ādas fotoattēlus, kuros redzami apdegumi — dažāda izmēra tulznas, pildītas ar dzidru dzeltenīgu šķidrumu.

Nepavisam nav patīkami — maigi izsakoties, sarežģīta situācija.

Vispirms pastāstīšu, ko mēs darījām, un pēc tam dalīšos ar saviem secinājumiem no šīs situācijas. Pacientam acīmredzami bija nepieciešama kvalificēta palīdzība: tika nozīmētas pārsiešanas un pasākumi infekciozu komplikāciju profilaksei (sekundāra infekcija un strutains iekaisums ir bīstami, jo pasliktina prognozi un palielina izteiktas rētošanās iespējamību). Uz pirmo pārsiešanu pacients ieradās, kad daļa tulznu jau bija pārplīsušas pašas. Pārsiešanas laikā es ar sterilām šķērēm atvēru visas lielās tulznas un izlaidu serozo šķidrumu.

Pēc tam veicām visas rokas ozonterapiju kamerā, izmantojot augstas koncentrācijas ozona un skābekļa maisījumu mitrā vidē ar fizioloģisko šķīdumu, 15–20 minūtes, un pēc tam 15 minūtes PDT terapiju ar sarkano gaismu. Pēc tam visai skartajai zonai uzlikām ziedes pārsēju Branolind N ar Peru balzamu (Hartmann) un virsū nostiprinājām ar sterilām marles salvetēm un saiti.

Pārsiešanas un procedūras pēc šīs metodes tika veiktas katru dienu pirmās 5 dienas — iekaisuma, nekrotisko audu atgrūšanas un eksudācijas fāzē. Antibiotikas netika nozīmētas — ne sistēmiski, ne lokāli. Dinamika bija pozitīva, un sekundāra infekcija neattīstījās.

10 dienas pēc traumas pacients ieradās uz kontroli. Brūces bija daļēji epitelizējušās. Mums izdevās novērst rētošanos, neraugoties uz kritiski lielo ādas bojājuma apjomu. Tas izdevās, pateicoties izvēlētajai pieejai un kombinētu rehabilitācijas metožu izmantošanai. Parasti šādus bojājumus pavada sekundāra infekcija; dzīšana ieilgst, notiek ar sekundāru dzīšanu un atstāj dažādas smaguma pakāpes rētas. Mūsu gadījumā šo scenāriju izdevās novērst.

Diskusija: kāpēc tas notika?

Iespējams, jūs pamanījāt, ka apdegumi nebija visā apstrādātajā zonā, un smagā bojājuma robeža uz ādas ir izsekojama kā asi iezīmēta līnija. Turklāt ādas zonās bez smaga bojājuma bija daudz pigmenta, un tās bija „piesātinātas” ar tinti daudz vairāk nekā zonas ar izteiktiem apdegumiem. Lāzera punktu pārklāšanās aptvēra visu tetovējuma laukumu, tātad procedūras laikā šis faktors tika ņemts vērā.

Pēc rūpīgas izjautāšanas noskaidrojām, ka pirms procedūras pacients pats bija uzklājis uz apakšdelma ādas nesertificētu anestēzijas līdzekli un atstājis to apmēram 50–60 minūtes zem okluzīvas plēves. Spriežot pēc bojājuma rakstura, pieņemu, ka tik lielu bojājuma smaguma atšķirību un aso robežu izraisīja uzklātais anestēzijas līdzeklis: augšējā daļā okluzīvā plēve, visticamāk, bija pārvietojusies un anestēzijas līdzeklis bija noberzts (iedarbība bija īsāka vai tās praktiski nebija), un bojājuma līmenis bija daudz zemāks. Anestēzijas līdzeklis izraisīja ādas asinsvadu pinumu asinsvadu spazmu, kas galu galā iedarbināja notikumu kaskādi, tostarp samazinātu asins perfūziju, mazāku liekā siltuma aizvadīšanu, išēmiju un tūsku, un tas viss izraisīja patoloģisku iekaisuma reakciju uz lāzeru, kāda parasti nav novērojama.

Kādus secinājumus mēs izdarījām no šī gadījuma?

• Rūpīgi ievāciet pacienta anamnēzi un jautājiet par visu, ko viņš darījis pats, tostarp par anestēzijas līdzekļu lietošanu
• Ja vien iespējams, neizmantojiet savā praksē anestēzijas līdzekļus, ja varat iztikt bez tiem.
• Vienmēr esiet modri un analizējiet situāciju, ņemot vērā jebkurus faktus, kas varētu ietekmēt procedūras efektivitāti un drošību

Mūsu gadījumā šī neparastā situācija beidzās labi, jo mums ir pietiekami daudz zināšanu, prasmju un nepieciešamo resursu, lai sniegtu pienācīgu palīdzību un līdz minimumam samazinātu iespējamās nevēlamās sekas.

Tetovējumu noņemšana ar lāzeru nav tik vienkārša, kā šķiet; tā nav vienkārši „tetovējuma nošaušana”. Atcerieties, ka jūs strādājat ar dzīvu organismu un 4. klases lāzeru. Pat ar 10 gadu pieredzi un tūkstošiem pacientu vienmēr var nonākt neparastā situācijā, un neviens nav pasargāts no komplikācijām.

Esmu pateicīgs par šo gadījumu, jo tas lika man vēl dziļāk iedziļināties apdegumu komplikācijās, ādas dzesēšanā un šādu situāciju novēršanā. Tas lika man aizdomāties par smalkākām sakarībām starp ādas uzbūvi, lāzera fiziku, siltumvadītspēju, iekaisuma fizioloģiju un faktoriem, kas ietekmē procesu kaskādes audos. Publicēju šo gadījumu, lai jūs nepieļautu tās pašas kļūdas! Gribu, lai jūs saprastu, cik atbildīgs darbs ir strādāšana ar lāzeriem!